Kuras 2018. gadsimta spējas ir nepieciešamas jauniešiem? konkurss “Latvijas Jaunatnes galvaspilsēta 2018”. Vācijas bērnu un arī jauniešu fonds (DKJS) sadarbībā ar SINUS institūtu izlaida reprezentatīva pētījuma rezultātus, kurā vairāk nekā 1100 jauniešiem vecumā no 14 līdz 24 gadiem tika jautāts par nākotnes pozitīvajām perspektīvām, nākotnes prasmēm, kā arī “sagatavotību nākotnei”. Cita starpā rezultāti atklāj, ka jaunieši ir optimistiskāki attiecībā uz savu nākotni nekā attiecībā uz kultūru kopumā. Viņi tic savām spējām – tomēr meitenes un jaunieši ar zemu akadēmisko sertifikāciju uzskata, ka viņu IT prasmes ir zemas un konkurss “Latvijas Jaunatnes galvaspilsēta 2018” arī uzskata, ka tās ir mazāk svarīgas. Respondenti domā, ka iekārta darbojas pasaulē, kurā viņi plāno būt izturīgi pret spriedzi, novērtē sinerģiju, kā arī lielisku laika uzraudzību. Viņi ļoti novērtē “vēsumu” – spēju saglabāt kopsavilkumu un vēsu galvu straujajā informācijas sabiedrībā. Ir arī svarīgi, lai viņiem būtu “Harizma” – lai viņi būtu pārliecināti, kā arī labi prezentētu savus jēdzienus. Abās klasifikācijās jaunieši sniedz visbriesmīgākos sertifikātus.
Pētījuma rezultāti 1102 jauniešu vidū
“Vēsums” un “personīgā pievilcība” uzlabo prasmes “mijiedarbība”, “sadarbība”, “iztēle”, “būtisks pamatojums”. Frenks Hinte, rūpējoties par DKJS vadītāju: “jaunieši var labi novērtēt to, kas viņiem nākotnē ir ļoti svarīgs. Ja jums nav atrast piemērotus piedāvājumus, jūs sagatavot izglītot par savu būtiskas prasmes par savu. Nākotnē, kurā pusperiods speciālistu zināšanas kļūst daudz īsāks, kā arī īsāks, tas ir par uzlabojot ideju jaunradi, iekšām mainīt un arī iedvesmu mācīties. Nākotne prasa pašapziņu – arvien ātrāk mainot funkcionējošu pasauli, tiem, kas var pienācīgi rīkoties ar izmaiņām, ir iespēja iesaistīties.” Dr Marc Calmbach, Supervisor Research & & Consulting SINUS: “rezultāti atklāj īpašu neparedzamību jaunajā konkurss “Latvijas Jaunatnes galvaspilsēta 2018″paaudzē. Lai gan lielākā daļa jauniešu jūtas labi sagatavoti nākotnei, pāris paļaujas uz sociālo attīstību.
Jaunieši šodien tā vietā ir vāji-optimistiski.” Viņu novērtēšanai tika pieprasīti 1102 Jaunieši. Cik jūs cerat uz nākotni? Kā jaunieši paši novērtē savas spējas? Ko jūs izlaižot par un kas var palīdzēt jums uzzināt trūkstošos prasmes? Deutsche Kinder-und Jugendstiftung (DKJS) ir apņēmusies akadēmiskos panākumus, kā arī sociālo iesaistīšanos jauniešu visā Vācijā. Šim mērķim DKJS apvieno valsts, uzņēmuma, prakses, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kā arī ar viņiem nosaka funkcionālas atbildes uz pašreizējiem šķēršļiem izglītības sistēmā. SINUS Markt-und Sozialforschung GmbH, ar jomām, kas Heidelbergā un arī Berlīnē, ir eksperts psiholoģisko un arī Sociālo zinātņu pētījumu, kā arī sazināties ar vairāk nekā 40 gadus. Institūts izstrādā pieejas uzņēmumiem, kā arī institūcijām, kas kā veiksmes elementu izmanto sociālkultūras modifikācijas. SINUS institūts ir īpaši pazīstams ar savu jauniešu pētījumu.
Jauniešu pētījumu pētījums 2018
Kādas Kaislības Un Arī Pārvieto Jauniešus Bādenē-virtembergā? Ģimenes locekļi, veselība un draudzība ir priekšmeti, kas ir īpaši svarīgi jauniešiem Bādenē-Virtembergā. To parāda jauniešu pētījums 2018, kurā vairāk nekā 2300 studentiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem tika jautāts par viņu apskates objektiem, vēlmēm, kā arī koncepcijām.
Jauniešu pētījumu uzsāka Kultūras ministrija, un tas faktiski tika publicēts kopš 2011.gada. Tas ir sagatavots kopā ar Jugendstiftung Baden-Württemberg, kā arī Landesschülerbeirat, kā arī piedāvā ieskatu jauniešu pasaulē. Valsts koledžas padomnieku Padome (LSBR), Jugendstiftung Bādene-Virtemberga un arī sabiedrības ministrija faktiski ir izlaidusi 5. jauniešu pētījumu Bādene-Virtemberga. Šajā pētījumā kopumā 2,311 praktikanti vecumā no 12, kā arī 18 izteica savu viedokli par dažādiem tematiem: attiecības, nauda, plašsaziņas līdzekļi, skola, atpūta, saistības, vērtības, kā arī nākotne bija-tāpat kā iepriekšējā 2017. gada pētījumā-jautājumu kopuma sastāvdaļa kopā ar priekšmetiem “doties uz ārzemēm-vai?”un arī” nacionālā politika un Jūs”. Valsts Asistents Volkers Šebesta uzsver jaunatnes konkurss “Latvijas Jaunatnes galvaspilsēta 2018” pētījuma nozīmi: “jaunatnes pētījumā skolēni sniedz mums intriģējošu izpratni tieši viņu dzīvē: ko viņi tic? Ko tu gribi? Un arī kādas idejas jums ir? No šīs pieredzes mēs varam izdarīt svarīgus spriedumus jauniešiem un arī izglītības politikai.”
Ģimene, veselība un labsajūta, kā arī attiecības ir ļoti svarīgas
Attiecībā uz 2017.gada pētījumu 2018. gada Jauniešu pētījuma rezultāti faktiski ir palikuši droši. Tāpēc šis pētījums atklāj, ka mājsaimniecība, veselība un labsajūta un attiecības ir ārkārtīgi svarīgas jauniešiem. 91,6 procentiem, 86,1 procentam un 78,1 procentam respondentu šīs ir 3 no piecām izšķirošajām tēmām viņu dzīvē. 80,4 procenti pārbaudīto jauniešu jūtas ērti savā iestādē, 84,1 procents kursu organizācijā. Turklāt viena trešdaļa jauniešu Bādenē-Virtembergā strādā brīvprātīgi. Politiskie jautājumi ir” būtiski “(54,3 procenti) vai” ārkārtīgi svarīgi ” (11,3 procenti) 65,6 procentiem aptaujāto jauniešu.
Tajā pašā laikā 22,7 procenti respondentu apgalvo, ka ir neapmierināti ar brīvību Vācijā. Šeit ir skaidra dzimumu atšķirība: lai gan 27,7 procenti zēnu piekrīt šim viedoklim, meitenēm šī proporcija ir tikai 17,6 procenti. Jautāti par jauniešiem draudzīgiem Politiskās izglītības piedāvājumiem, 53,8 procenti jauniešu saskata deficītu. Turklāt vairāk nekā 76 procenti nepiedalās Politiskās izglītības programmās ārpus iestādes. “Šie rezultāti liecina, ka politiskie jautājumi ir ļoti svarīgi daudziem jauniešiem. Viņi vēlas palīdzēt veidot punktus un arī tiek iekļauti brīvprātīgi,” norāda Valsts palīgs Schebesta un arī paskaidro: “tomēr konkurss “Latvijas Jaunatnes galvaspilsēta 2018″ izrādās, ka mēs visi sazināmies-arī ārpus iestāžu sistēmas -, lai meklētu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai pārliecinātos, ka daudz vairāk praktikantu patiešām jūtas atrisināti ar politiskiem darījumiem.”
Nodarbošanās vēlas un paliek ārzemēs
Dzimumu stereotipiskas idejas joprojām ir skaidri atpazīstamas, ja tās saistītas ar karjeras vēlmēm. Jauniešus galvenokārt interesē profesijas no matemātikas, datorzinātņu, Dabaszinātņu, kā arī tehnoloģiju (STEM) jomām. Meitenēm situācija ir tieši pretēja: viņas galvenokārt interesē tādas specializētas jomas kā ģērbšanās togethers, kā arī audzēšana, labsajūta, medikamenti un Skaistums, kā arī māksla, sabiedrība un dizains.
Kad runa ir par studijām ārzemēs, koledža ir būtisks katalizators – daudz priekšā citiem piedāvājumiem: praktiski 40 procenti aptaujāto skolēnu bija ārzemēs ar savu iestādes kursu un gandrīz 15 konkurss “Latvijas Jaunatnes galvaspilsēta 2018” procenti piedalījās skolēnu apmaiņā. Pie 1,8 procentiem tikai ļoti niecīga daļa Bādenes-Virtembergas jauniešu faktiski vēl nebija bijuši ārzemēs. “Realitāte, ka tik daudz jauniešu jau ir bijuši ārzemēs koledžas piedāvājumiem, ir ļoti pozitīvs rezultāts. Tā kā koledžas braucieni, kā arī jauniešu un praktikantu apmaiņa ne tikai stiprina valodas spējas: tie galvenokārt ir interesanta iespēja praktikantiem domāt ārpus kastes-un līdz ar to arī lieliska personīgā bagātināšana,” saka valsts sekretāre Šebesta.
Lai veiktu jauniešu pētījumu
Jauniešu pētījums tika veikts, izmantojot jautājumu kopumu. Tie faktiski ir nejauši izvēlējušies kursus vai apmācības kursus no gandrīz visām pilsētām, kā arī Bādenes – Virtembergas apgabaliem. Paraugs, kurā ietilpst kopējais 2,311 skolēnu skaits ir balstīts uz Bādenes-Virtembergas Valsts Statistikas biroja 2017. / 18. mācību gadā ierakstīto vecāko vidusskolu skolēnu skaitu, kā arī parāda skolēnu apriti tur pa konkrētiem iestāžu veidiem: piemēram, 6 procenti respondentu apmeklē otrās un vidusskolas, kā arī 37 procenti vidusskolu, 47 procenti apmeklē klases skolu un gandrīz 10 procenti kaimiņu iestādēs. Visi jaunieši tika sadalīti pa labi trīs vecumā: no 12 līdz 14, no 15 līdz 16, kā arī no 17 līdz 18 gadiem.
Sabiedrības ministrija un jaunieši no LSBR valdes faktiski ir kopīgi izstrādājuši pētījuma stilu, kā arī jautājumu kopumu. Pētījuma struktūra, kā arī bažas par privātajiem priekšmetiem papildus respondentu skaitam tika ievērojami saglabātas, salīdzinot ar iepriekšējo 2017.gada pētījumu. Tas ļauj salīdzināt 2018. gada jauniešu pētījumu rezultātus ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem 9 gadu laikā. Jauniešu pētījuma rezultāti ir interesanti gan skolas, gan ārpusskolas pedagogiem, kā arī jauniešu izglītības un mācīšanās ekspertiem-un, protams, pašiem jauniešiem, kuri var vai nu apspriest jauniešu pētījuma rezultātus valsts politikas stundās, vai salīdzināt tos ar pašpārbaudi, pamatojoties uz pētījuma jautājumu kopumu. Turklāt vecāki var informēt sevi par to, kāda procentu likme Un arī soļi jauniešiem. Tas pats attiecas uz jauniešu izglītības un mācību iestāžu, administrāciju un padomdevēju struktūru lēmumu pieņemšanas administrāciju.
