Trīspadsmito latvijas jaunatnes galvaspilsēta 2018 reizi pēc kārtas Latvijas galvaspilsētā noteikti notiks nedēļas nogalē (8. un 9. septembrī) tā dēvētais “Baltais vakars”. Šoreiz saistībā ar gaidāmo pāvestu šai sociālajai iniciatīvai noteikti nebūs garīgu akcentu. Latvijas katoļu baznīcas Informācijas centrs īsteno” baltā Vakara “unikālo projektu”, kad grūtākais ir īstenojams.”Uz to noteikti dosies mākslinieki no Baltijas valstīm sadarbībā ar dažādiem jauniešu uzņēmumiem.
Priekšmeti griežas ap vēsturiskiem notikumiem, piemēram, Baltijas valstu neatkarības simtgadi, Jāņa Pāvila II izrakstīšanos pirms ceturtdaļgadsimta vai pāvesta Franciska ierašanos. Jauno mākslinieku darbi pastāvēs Svētās ģimenes locekļu namā Rīgas Vecajā kopienā. Tur jūs varat klausīties lieliskas dziesmas, kā arī sarunāties ar māksliniekiem no Lietuvas, Latvijas un arī Igaunijas. “Baltās nakts” dalībniekiem Rīgā papildus būs iespēja redzēt un novērtēt arī ar rokām darinātas austas zeķes-konkurentu rezultātu, kuru sponsorēja Latvijas Caritas. Vislabāk izgatavotais komplekts noteikti būs dāvana Svētajam tētim, et cetera, visticamāk, būs Ukraina kā labdarības organizācija Kaujas mērķiem.
Latvijas un Polijas savienojumu fons
Latvijas un Polijas savienojumi aizsākās 16. gadsimtā, kad pēdējais inflācijas ordeņa latvijas jaunatnes galvaspilsēta 2018 Meistars un arī Rīgas arhibīskaps, saskaroties ar Maskavas Cara draudiem, drošības labad vērsās pie Polijas karaļa Sigismunda Augusta. Latvijas fonā sākās tad domājamie poļu laiki. Pēc tam notika inflācijas karš, kas beidzās ar Stefana Batorija karaspēka panākumiem, aneksija Rīgas Republikai, kurai jau bija izdevies saglabāt savu neatkarību, un Polijas karalis, kā arī viņa sūtnis, pazīstamais jezuīts Pēteris Skarga piespieda, luterāņu Rīgas rekatolizācija un kopumā inflācija.
Tas viss neattiecās uz Kurzemes hercogisti, kas palika visilgāk, kopš Republikas pēdējās sadalīšanas 1795.gadā, paļaujoties uz Polijas karali, tomēr ar zināmu pašpaļāvību. 17. gadsimta sākumā Latvijas zemēs sākās Polijas un Zviedrijas karš, kam bija izšķiroša ietekme uz viņu likteni. Vairāk nekā divu gadu desmitu ilgajā kaujā, kas praktiski pilnībā izpostīja pilsētas, kā arī pilsētas, kā arī visā, kurā papildus notika Polijas un Lietuvas militārpersonām populārā Kirholmas kauja, ārkārtīgi skaidri bija redzama Latvijas zemnieku neizlēmīgā perspektīva šim strīdam starp 2 ārvalstu militārpersonām un arī varas iestādēm. Saskaņā ar Polijas resursiem zemnieki atbalstīja zviedrus un pēc Zviedrijas avotiem-poļus. Tomēr atbilde nav tik viennozīmīga.
Zemnieki-nevērtīgais sabiedrības zemākais slānis-katrā privātajā instancē izturējās atšķirīgi, un neatgriezeniskas ielaušanās un izvarošanas problēmās, ko izraisīja regulāri karavīru gājieni, parasti aizsardzības nolūkos, viņi vienkārši apvienojās, bruņojās un uzbruka katram garāmbraucošam mazāka izmēra atdalījumam, kurā viņi redzēja otras dienas laupītājus un arī izvarotājus. Turpmāk runāt par jebkāda veida Latviešu īpašo attieksmi šajā periodā būtu tikai nezinātniski. 1621. gadā zviedri apdzīvoja Rīgu, un latvijas jaunatnes galvaspilsēta 2018 1629.gadā tika izbeigta partnerība vecajā tirgū (Altmarkt), kurā teikts, ka Rīga un arī lielākā daļa Inflanta (šodien-Vidzeme) paliks Zviedru rokās, bet šodienas Latgale-spīduma rokās. Šī sintētiskā Inflantu nodaļa divās daļās galu galā bija pamats atšķirībām, kas joprojām šķir šo 2 Latvijas zemju iemītniekus. Polijas ietekme Vidzemē bija vāja, kā arī zviedri to apzināti izpostīja. Latgalē jeb domājamajās poļu zemēs poļi savu ietekmi saglabāja arī pēc 1772.gada, kad šīs zemes Krievijā ienāca visā Polijas pirmajā pusē. Tieši ar Latgali poļu sabiedrība un valoda ir visciešāk saistītas. Tās ir vietas, kur gadsimtu gaitā faktiski ir austi latviešu un poļu indivīdu Vēsturiskie pavedieni. Starp būtiskākajiem faktoriem, kā arī tajā pašā laikā Latgales specifiskās atšķirtības rādītājs acīmredzami ir katoļu ticība.
Tauta, Kā Arī Atrašanās Vieta
Latvija ir niecīga nācija, kas atrodas Baltijas jūrā. Šī jaunā valsts tika izstrādāta pēc Pirmā Pasaules kara beigām. Tā robežojas ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju un Igauniju. Latviju veido četras vēsturiskas zemes: Kurlandija, Livonija, Latgale un arī Zemgale. Visblīvāk apdzīvotā un bieži apmeklētāceļotāji pilsēta ir Latvijas galvaspilsēta-Rīga. Šī Vecpilsēta, kas atrodas Dzvinas upes grīvā, ir viens no lielākajiem Jūgendstila dizaina centriem Eiropā. Latviešu valoda papildus lietuviešu valodai ir daļa no Austrumbaltijas valodu komandas, kas veido apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimes locekļos. Latvijā aptuveni 30% iedzīvotāju ir Krievijas iedzīvotāji, kas tur tika pārvietoti PSRS Latvijas konsolidācijas rezultātā. Pašlaik latvijas jaunatnes galvaspilsēta 2018 šie māju īpašnieki katru dienu runā krieviski, bet bieži vien viņiem nav Latvijas pilsonības.
Papildu izglītība Latvijā notiek specializētās, kā arī pamatizglītības vidusskolās. Mācību gads ir sadalīts pa labi 2 termiņos. Tas sākas 1. septembrī un beidzas arī maijā. Maksimālā Regulārā nodarbību dažādība vidusskolēniem ir 34 vai 36 stundas, atkarībā no kursa. Tāpat kā Polijā, nodarbība ilgst 45 minūtes. Visās klasēs pastāvīgi tiek novērtēts praktikantu progress izpratnē. Skolotāji Latvijā izmanto analīzes skalu no 1 līdz 10. Pamatvidusskolā visiem skolēniem jāapgūst sekojoši priekšmeti: Latviešu valoda, starptautiskās valodas, matemātika, vēsture, fizika, ģeogrāfija, bioloģija, datorzinātne, ideoloģija, morālā izglītība un mācīšanās, psiholoģija, tiesības, spriešana, nacionālā politika, biznesa ekonomikas principi, dziesmas, tēlotājmāksla, Astronomija, ģimene un vieglatlētika. Visas vidusskolas piedāvā 2 veidu programmas: pamata-kas sastāv no 5 pamata priekšmetiem un profilētas-padziļinātākas un arī prasa vēl vairāk stundu.
Ģimenes locekļi
Tipiskā latviešu ģimenē ir vecāki un arī viens vai divi bērni. Ciematos un arī mazākās pilsētās ir arī rezidences, kuras dala trīs paaudzes-papildus mammām un tētiem, kā arī bērniem tur dzīvo arī vecvecāki. Tomēr pilsētās arvien vairāk mājsaimniecību pārvietojas tālu no tipiskā modeļa, piemēram, vientuļie vecāki ar jauniešiem vai bezbērnu pāri. Latvija ir daudznacionāla, kā arī daudzreliģioza valsts. Lielākās reliģiskās grupas ir luterāņi, katoļi, kā arī pareizticīgie. Latvijas tradīcijas un svētki ir saistīti galvenokārt ar kristīgo tradīciju, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, kā arī ar viņu senču uzskatiem, atsaucoties uz latvijas jaunatnes galvaspilsēta 2018 pirmskristietības ceremonijām. Pagānu brīvdienas apraksta gadalaiku maiņu. Šādā veidā lielākoties tiek pieminēti Meteņi, Miķeļi, Jani, Martiņi. Jani, ko dēvē arī par Līgo, svin 23. un 24. jūnijā. Pēc tam mājas tiek pastiprinātas ar savvaļas ziedu, pagalmu vai ozola lapu vainagiem.
Tas ir papildus izturējis galvu un tur autos. Vakarā to parasti piemin ugunskuri ārpus pilsētas, tāpēc aprakstot uguns kultu. Latviešu virtuve ir diezgan viegla, kas varētu būt saistīts ar patiesību, ka Latvija ilgu laiku bija nabadzīga valsts, kas ietekmēja šīs valsts kulinārijas mākslu. Latvijā ir daudz miltu ēdienu, kā arī dažāda veida maizes, īpaši rudzu un arī tumšās razovets. Tāpat pamanāmi ir konditorejas izstrādājumi, piemēram, siera ruļļi, marmelāde vai magoņu sēklas, kruasāni vai saldēti donuts. No pārtikas atliekām parasti tiek izmantoti salāti un arī sautējumi, lai pārliecinātos, ka nekas nav zaudēts. Gaļa, kas tiek izmantota pārtikas pagatavošanai, visbiežāk tiek kūpināta. Uzturoties Lietuvā, visi praktikanti piedalās trīs semināros: draudzīgi, starpposma, kā arī pirms atgriešanās. Katrā no viņiem viņi papildus YFU brīvprātīgajiem nodarbojas ar dažādiem citiem praktikantiem par tēmām, kas saistītas ar viņu apmaiņu. Pēc programmas pabeigšanas, tomēr pirms atgriešanās Polijā, mūsu studenti, visticamāk, Uz Jauno Eiropas darbnīcu Vācijā, kas sagatavo tos atkārtotai pielāgošanai valstī.
