Dokumenti

 Latvijā pakāpeniski attīstās izpratne par jaunatnes politiku kā pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas jomu, mūsdienās vairs nedrīkst jauniešus uztvert tikai kā problēmgrupu, bet gan kā sabiedrības attīstības resursu. Vienlaikus jaunatnes politika nodrošina jauniešiem efektīvu pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, paredzot atbilstošas aktivitātes jaunieša personības attīstībai un attīstot pakalpojumus un aktivitātes, lai veicinātu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, darba tirgū.

 Investējot bērnu un jaunatnes personības attīstībā pēc iespējas agrīnā vecumā, ilgtermiņā palielinās jauniešu potenciāls un konkurētspēja, kas nepieciešama valsts stratēģisko dokumentu mērķu sasniegšanai, kā arī samazināsies nepieciešamība izmantot resursus sociālo seku un negāciju likvidēšanai. Tādēļ bija nepieciešams izstrādāt Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (pamatnostādnes), kuru mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus, veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu. Pamatnostādnēs noteiktas būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes politikas nozarē, identificēti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie politikas un darbības rezultāti nākamajiem 10 gadiem.

Iesaistīto institūciju plānotie pasākumi, kuru tiešā vai netiešā mērķgrupa ir jaunieši un kuri ir noteikti citos attīstības plānošanas dokumentos, ir ietverti programmā ar atsauci uz attiecīgo attīstības plānošanas dokumentu un tajā paredzētajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Šāda pieeja nodrošina iespēju izvērtēt visu nozaru politiku ietvaros īstenoto pasākumu ietekmi uz jauniešiem. Saskaņā ar MK rīkojuma projekta „Par Jaunatnes politikas programmu 2009.-2013.gadam" 6.punktu atzīt par spēku zaudējušu MK 2005.gada 3.maija rīkojumu Nr.281 „Par jaunatnes politikas valsts programmu 2005.-2009.gadam".