Latvijas Republikas dokumenti

Būtiskākais nacionālais dokuments, kas nosaka jaunatnes politiku Latvijā, ir Jaunatnes likums, kas stājās spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. 2008.gada 8.maijā Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķiuzlabot jauniešu - personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem - dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.Saskaņā ar Jaunatnes likumā veiktajiem grozījumiem, sākot ar 2011.gada 1.janvāri, ir noteikts, ka pašvaldība, plānojot darbu ar jaunatni, izstrādā pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.

2008.gadā saskaņā ar Jaunatnes likumu tika izstrādāti trīs MK noteikumi: „Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums", „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni" un „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība". Kā arī ir izstrādāts Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts, kas ir saskaņots 2008.gada 21.maijā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. Profesijas standarts tika iekļauts Profesiju klasifikatorā saskaņā ar 2009.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumiem „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"". Standartā ir noteikti jaunatnes lietu speciālista amata pienākumi, kā arī prasības jaunatnes lietu speciālista profesionālai sagatavošanai.

Izstrādātas Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam, kas ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 10 gadiem, kura mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus, veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu. Pamatnostādnēs noteiktas būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes jomā, identificēti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie politikas un darbības rezultāti nākamajiem 10 gadiem. 2009.gada 19.aprīlī pamatnostādnes tika apstiprinātas Ministru kabinetā. Līdz ar to spēku ir zaudējusi 2002.gada 19.martā MK akceptētā Valsts jaunatnes politikas koncepcija.

Pamatojoties uz Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009. - 2018.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) noteikto ir izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2009. - 2013.gadam.

Programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments turpmākajiem 5 gadiem, kura mērķis ir nodrošināt pamatnostādņu īstenošanu laikā periodā no 2009.gada līdz 2013.gadam. Programma nosaka politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kurus ir paredzēts sasniegt līdz 2013.gadam. Vienlaikus programmā ir definēti konkrēti pasākumi, lai sasniegtu jaunatnes politikas mērķi - uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, kas noteikts pamatnostādnēs.

Saskaņā ar programmu un ņemot vērā ES prezidentūras prioritātes jaunatnes politikas jomā tiek izstrādāta ikgadējā programma, kas paredz pasākumus vienam gadam.