Jaunatnes politika

Jaunatnes politika ir pastāvīga valsts politikas joma, kas nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas, to kompetenci, sadarbību, kā arī mērķus un uzdevumus darbā ar jaunatni. Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu, praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Plānojot jaunatnes politiku, tiek izvērtētas jauniešu problēmas, apzināti jauniešu aktivitāšu īstenošanas traucējošie faktori, un attiecīgi izstrādāti mērķi, uzdevumi un veikti pasākumi, lai tos novērstu un radītu labvēlīgus apstākļus jauniešu personības attīstībai un līdzdalībai sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.

Jaunatnes politiku ietekmē daudzi darbības virzieni, jo jauniešu dzīve ir saistīta ar visām valsts politikas jomām. Tā neaptver tikai izglītības un ar izglītošanās jautājumus, jaunatnes politikas jautājumi ir saistīti arī ar nodarbinātības, brīvā laika izmantošanas, veselības, labklājības u.c. aspektiem, tāpēc tā ir starpnozaru politika, ko īsteno dažādas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, un tās izstrādē un īstenošanā līdzdarbojas paši jaunieši.  

Jaunieši ir enerģiskākā, darba spējīgākā, spēcīgākā, veselīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs. Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis šo potenciālu izmantot kā tuvākās un tālākās nākotnes noteicošo faktoru. Iespēja jaunietim piedalīties pārmaiņu īstenošanā, kas ietekmē ikviena dzīvi, motivē jauniešus būt aktīviem, un iespēja kaut ko reāli ietekmēt un mainīt veido lielāku atbildības sajūtu.   Jaunatnes politika ir vērsta uz to, lai jaunieši kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, un tas ir svarīgi ne vien pašiem jauniešiem, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim.

Foto: Gundega Šķēle