Jaunatnes politikas virzieni - Veselība

Veselība

Jauniešu veselību ietekmē visdažādākie faktori, ieskaitot sociālos un vides aspektus. Veselība ir fiziskā, garīgā un sociālā labklājība. Veselība lielā mērā ir atkarīga no cilvēka dzīves veida. Veselīgu dzīves veidu ietekmē tādi faktori kā fiziskās aktivitātes, dzīves un atpūtas režīms, ēšanas ieradumi un savstarpējās attiecības. Daudzi no mums apzināti un neapzināti kaitē savai veselībai, bet veselīgs dzīves veids nav tikai ēšanas paradumi, bet arī māksla pareizi dzīvot, strādāt un atpūsties. Veselīgs dzīves veids nodrošina pilnvērtīgāku organisma attīstību un enerģijas daudzumu, kuru patērēt ikdienas aktivitātēs. Veselība ir vajadzīga, lai būtu dzīves prieks.

Jauniešu veselības rādītāji ar katru gadu lielākoties pasliktinās, jo pieaug ne tikai psihoaktīvo vielu, smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība jauniešu vidū, bet tai skaitā jauniešu veselību jau no pusaudžu vecuma negatīvi ietekmē neveselīgi uztura paradumi, fiziskās aktivitātes trūkums, sēdošs dzīvesveids.

Statistika par jauniešu veselību Latvijā

  •  Veselību jaunieši kopumā novērtē kā vienu no svarīgākajām vērtībām savā dzīvē - labas veselības vērtība tiek izprasta gan 15- 17 gadīgo, gan 18 - 25 gadīgo vecuma grupās.
  • Tikai 34% jauniešu ir droši, ka slimības gadījumā viņi saņems kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.
  • Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka 2006. gadā tikai 27.2% pusaudžu un jauniešu vecumā no 15-24 gadiem nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vismaz pusstundu divai vai trīs reizes nedēļā.
  • Pieaug atkarību izraisošo vielu izplatība jauniešu vidū. 2006. gadā 40,3% vīriešu un 21,7% sieviešu vecumā no 15-24 gadiem smēķē ikdienas.
  • Laika periodā no 2001.gada līdz 2006.gadam alkohola lietošana un intoksikācija jauniešu vidū Latvijā ir pieaugusi par 141 %.
  • Moderno tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunus brīvā laika izmantošanas veidus, kas neveicina izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam. Piemēram, TV četras vai vairākas stundas dienā skatās vidēji 1/3 skolēnu, bet brīvdienās gandrīz 1/2.